Šo rindu autors pa reizei aizkuļas arī līdz Rīgas Centrālajam tirgum. Un redz... - skaistas Dāmas uz spicenēm tirgo mazās būdās kādas tur preces. Mjā- kad pašas varētu kļūt par modelēm un (kas zina) iekarot pasauli.
Atkal mums ir tā piezemētā mentalitāte, par kuru stāsta - “labāk 40 gadus strādāt citam par nelielu algu, nekā 5 gados uztaisīt savu biznesu vai vismaz palaist savu lietu”. Laikam jau viss sākas pašu galvās, kājas (arī uz spicenēm) neko neizsaka.
Ir jāmāk strādāt tādā teritorijā (valstī) kur ir super flegmatiska publika, kur uz spicenēm esošas Dāmas neko negrib darīt savu iespēju labā. Tā ir mākslas atrast īstos darītājus.
Bet cilvēki cieš no tā, ka dara ne to – ko vajadzētu darīt, un pasaule tamdēļ lēnāk virzās uz priekšu. Bet – aizvien daža mūsu Dāma uz spicenēm tirgos “šmotkas” Centrāltirgus būdās!?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru